Detlefs jeb Uldis Dirnēns savu mūzikas karjeru uzsāka, izmantojot tipiskākos rokzvaigznes ceļus – bērnībā klavieres tika iemainītas pret mopēdu, pēc tam arī kārtīgi ignorēts bija mūzikas skolas nodarbību grafiks, visbeidzot lielāko daļu ģitārspēles pašmācībā apguva mammas dzīvokļa vannasistabā. Tālākie mūzikas ceļi viņu veduši uz grupas Euphoria izveidi, pēc kā arī sekoja dalība realitātes šovā ‘’Talantu fabrika’’. Šis šovs gan šķita patālu no formāta, kādā Detlefs varētu parādīt savu patieso potenciālu. Dejošana un lēkāšana pa skatuvi īpaši neiet kopā ar tēlu un mūzikas stilu, ko mūziķis pārstāvēja. Pretējās domās bija šova administrācija, un pēc neliela skandāla, kas gan īsti ar dejošanu nebija saistīts, mūziķis šovu pameta. Bet te pēkšņi – nu jau bijušā fabrikanta šovā izdziedātās dziesmas uzlec radio topu virsotnēs, un tieši tas liek saspicēt ausis daudziem…
“Vai bijušais fabrikants Detlefs attaisnos avansā doto atzinību?”, “Vai trim superhitiem sekos arī tikpat spēcīgs disks?”, “Detlefam vēl jāpierāda, ka nav tikai fabrikas dopinga pabīdīts triju hitu varonis.”
Tieši pēc dalības šovā Dirnēns saņēma vēl pastiprinātāku uzmanību gan no klausītājiem, gan arī no mūzikas kritiķiem. Ja pirmie trīs hiti (“Stils nevainīgs”, “Četras sienas” un “Blind actor”), kas nokļuva radio topu virsotnēs, līdz galam vēl tomēr neiedvesa pārliecību par mūziķa potenciālu nākotnē, tad debijas albums “Tu izliecies par sevi” gan kļuva par skaidru atbildi uz tām šaubām, kas rodas par tiem, kuri reiz padzīvojuši “Talantu fabrikas” četrās sienās.
2008. gadā tapa arī otrs studijas albums “Skapī”. Toreiz tas tika ierakstīts jau Londonā, britu producenta Endija Džila vadībā, kurš reiz arī sadarbojies ar tāda pasaules mēroga zvaigznēm kā Red Hot Chili Peppers, Gang Of Four, Futureheads un daudziem citiem. Salīdzinot abus albumus, pamanāmas arī izteiktas atšķirības. Ja pirmajā albumā dominēja autentiskums un jūtama minimāla ārējā producentu ietekme, kas varbūt vairāk licis mūzikai brīvi plūst pa savu ceļu, tad otrajā albumā parādījās lielāka komercializācijas ietekme un rāmis, kas izveidojās ap to, albumam atbilstot vairāk mūzikas industrijas prasībām. Šis solis, kas bija vērsts uz plašāku klausītāju sasniegšanu un popularitātes iegūšanu, kaut kādā mērā arī nostrādāja, jo, piemēram, dziesma “So Cold” tika izmantota par skaņu celiņu amerikāņu režisora Fredija Polanias šausmu filmā “Cabras”.
Kopumā jāsaka, ka abiem albumiem ir sava unikālā vērtība un katrs no tiem noteikti ir pozitīvi ietekmējis Latvijas mūzikas ainavu.
Intervija:
Kad pirms nepilna gada mēs publicējām rakstu ar ievadfrāzi “Kur palicis Detlefs?” un nobeiguma jautājumu “Vai vēl kādreiz dzirdēsim Detlefu darbībā?”, mēs tik tiešām nenojautām, ka dažus mēnešus vēlāk medijos parādīsies ziņas par Ulda Dirnēna atgriešanos uz skatuves. Tagad centīsimies apmierināt tik tiešām daudzu cilvēku ziņkāri un rast atbildi uz jautājumu, par kuru nu jau varētu teikt, ka tas laika gaitā ieguvis gandrīz retorisku būtību, kā arī jau ir iemantojis popularitāti interneta vidē – “Kur biji palicis, Detlef?”
“Ap 2008. gadu pasaulē bija iestājies kolektīvais sagurums un arī mums ar grupu izbeidzās pastāvēšana. Tad pievērsos vairāk kino jomai, pārcēlāmies uz Londonu un vēlāk – Ņujorku. Muzikāli gan ne vienu brīdi nebiju apstājies, dziesmas tapa, bet atgriezties aktīvākā muzicēšanā nebija ne īstais laiks, ne arī īstā vieta.”
2000. gadu sākumā mūzikas kritiķi atzinīgi vērtēja Tavu potenciālu un spēju radīt hitus ar īpašu vokālo izteiksmi. Vai pats tajā laikā apzinājies savu potenciālu un karjeras iespējas? Konkrētāk, cik daudz šajā periodā pats biji noteicējs savam mūzikas ceļam un tam, kā veidojās lēmumi par māksliniecisko attīstību?
“Pirmais albums bija mūsu pašu rokās, kā tika sacerēts – tā ierakstīts. Vairākas dziesmas bija sacerētas un dažām pat ierakstītas demo versijas pirms sāka eksistēt Detlef. Neatceros, vai mūzikā saskatīju karjeru – iespējams. Kaut gan man diezgan ātri tapa skaidrs, ka neesmu īpaši pateicīgs materiāls savas nerunātības dēļ, kas nereti atbaidīja sponsorus un atbalstītājus. Sapnis bija ierakstīties ārzemēs, kas mums arī izdevās. Tas bija interesants laiks un pieredze.”
Pašlaik modē atgriežas 2000. gadu stils, kultūra un reizē arī, protams, mūzika. Vai strādā pie jauniem muzikāliem projektiem? Ja jā, varbūt vari sniegt nelielu ieskatu tajos?
“Jaunas dziesmu idejas nepārstāj tapt ne vienu brīdi, un, šķiet, šis varētu būt īstais mirklis, kaut ko novest līdz taustāmam rezultātam. Izskatās, ka Palladium koncertā kaut kas jauns arī varētu izskanēt.”
Kuras lietas Tev visvairāk pietrūkst no 2000. gadu sākuma/vidus?
“Patiesībā ne kas daudz – pietiek to visu piedzīvot vienreiz. Sevis jaunāka versija vienmēr ir vilinoša, bet labāk jūtos šobrīd.”
Ir interesanti, ka pat cilvēki, kuri vēl nebija dzimuši vai bija ļoti jauni, kad Tavi hiti sāka iegūt popularitāti, arī tagad atzinīgi vērtē Tavas dziesmas. Kā Tu uztver šo jauno fanu atbalstu?
“Grūti teikt, ko un kā redz jaunā paaudze, bet pieļauju, ka skatījums savā ziņā varētu būt pat objektīvāks. Varbūt rezonē kaut kas ne tik ļoti saistīts ar laiku, bet varbūt arī nekas no tā. Lai vai kā, šis koncerts būs, iespējams, nozīmīgākais notikums manā muzikālajā darbībā, un – kā tad tas nebūs, ja ir pagājis tik ilgs laiks. Mentāli gan vēl mēģinu uz skatuves nekāpt, bet tā diena nav vairs tālu!”
Vēlam Detlefam veiksmīgu atgriešanās koncertu!
Detlefs atgriežas ar koncertu, kas notiks 21. oktobrī koncertzālē Palladium! Biļetes pieejamas ekase.lv (https://t.ly/ilaih). Šis būs notikums Latvijas mūzikā, ko noteikti nevajadzētu palaist garām!
