1929. gadā, kad Finanšu ministrija nosprieda, ka uz monētas jābūt Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai tautu meitai, grafiķis Rihards Zariņš, kurš vienlaikus bija arī Valsts vērstpapīru spiestuves pārvaldnieks, par modeli izraudzījās savu darbinieci 29 gadus veco Zelmu Braueri, kura spiestuvē strādāja par korektori. Viņa bija diplomēta filoloģe un zināja septiņas valodas.
Zelmas Braueres tēls tautas meitas lomā rotāja ne vien pieclatu monētu, bet arī Latvijas banknotes – viņas attēls atrodams uz 10 un 20 latu naudaszīmēm. Viņa bija galvenā tautas tērpu nesēja izdevumā “Latvju raksti”, kas vēstīja par latviešu tautas kultūras mantojumu. Brauere kļuva par Zariņa iecienītu modeli daudzos viņa darbos, un viņas klasiskās iezīmes un cēlais profils ieguva Latvijas tautas cieņu un atzinību.
Tomēr starp Zariņa radīto tēlu un īsto Zelmas Braueres izskatu pastāv dažas atšķirības. Zariņa oriģinālzīmējumā viņas profils bija nedaudz apaļīgāks, taču, veidojot formu monētas kalšanai, gravieris profilā veica nelielas izmaiņas, lai tēls izskatītos pievilcīgāks un izsmalcinātāks. Ar laiku šis tēls kļuva par pieclatu monētas neatņemamu simbolu.
Interesanti, ka tautā pieclatu monētu dēvēja par “Mildu”, lai gan, kā simbolam pielipa šis vārds, neviens nevar īsti izskaidrot. Brauerei pašai šis apzīmējums šķita svešs un nedaudz nepatīkams, taču viņas tēls dzīvoja tālāk kā daļa no Latvijas kultūras mantojuma.
Zelma Brauere 1977. gadā traģiski gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā 77 gadu vecumā, taču viņas tēls paliek daļa no Latvijas vēsturiskās identitātes.
