Atmiņa ir dīvains instruments. Tā spēj paturēt gan vērtīgākos dzīves mirkļus, gan šķietami nenozīmīgas detaļas, kas iespiežas prātā uz mūžu. Reklāmas, kuras 2000. gadu sākumā valdīja mūsu TV ekrānos, pieder pie otrās kategorijas. Tās ne tikai aizpildīja ikdienas brīžus starp seriāliem un ziņām, bet arī kļuva par popkultūras sastāvdaļu – dažreiz ironisku, dažreiz neaizmirstamu, bet vienmēr klātesošu. Šie īsie klipi spēja radīt tādu emocionālu piesaisti vai kairinājumu, ka to radītie džingli, frāzes un tēli mūs vajā vēl šodien. Šajā rakstā ielūkosimies, kādas bija tās reklāmas, kuras, šķiet, nekad nepazudīs no mūsu prātiem.
Cik patīkami, ka mūsdienās mīlestības meklējumi ir tikai viena “swipe” attālumā.
Iepazīšanās virtuālajā vidē, par izbrīnu daudziem, nav pēdējo gadu izgudrojums. Jau divas dekādes senā pagātnē cilvēki priekšroku deva partneru iepazīšanai ar telefonu starpniecību. Lai gan mums nav tiešu pierādījumu, pavisam noteikti šīs reklāmas iespaidā veidojušās daudzas ģimenes. Šo pieņēmumu atbalsta arī fakts, ka šķietami prastā reklāma TV ekrānos rēgojās vairākus gadus, nemainot formātu vai animāciju, iespiežoties katra skatītāja smadzeņu dziļākajās rievās līdz pat šodienai.
SMS izklaides bums
Grūti iedomāties laikus, kad mobilais internets vēl bija luksusa prece un telefoni galvenokārt kalpoja diviem mērķiem – zvanīšanai un īsziņu sūtīšanai. Tieši šajā tehnoloģiju attīstības posmā piedzīvojām īstu SMS izklaides pakalpojumu uzplaukumu. Televīzijas ekrāni un žurnāli bija pārpildīti ar piedāvājumiem, sākot no polifoniskām melodijām līdz romantiskiem padomiem un ikrīta jokiem. Visa šī “greznība”, ko varēja iegūt, sūtot SMS uz numuriem kā 179, parasti maksāja vairāk, nekā bija vērts pats saturs, tomēr tajā laikā tas šķita izklaides augstākais punkts.
Ja kas varētu šķist vēl absurdāks par pašiem pakalpojumiem, tad noteikti tās bija to reklāmas. Blakus nevainīgām melodijām tika piedāvāti arī kuriozi padomi, piemēram, kā “pareizi skūpstīties” vai kā izmērīt savu mīlas spēju potenciālu. Mobilais tālrunis kļuva par izklaides un pat “zināšanu” avotu, pat ja šie pakalpojumi mūsdienās šķistu pārspīlēti un naivi.
Šodien mēs šo fenomenu, visticamāk, vērtētu kā augstu cenu par primitīvu saturu, taču tolaik šie pakalpojumi lika lietotājiem justies kā īstiem inovāciju pionieriem – diskžokejiem ar jaunākajām melodijām vai mīlas ekspertiem savos telefonos.
Andris Keišs – bez sarkasma un ironijas! Uzziņu dienesta 1188 reklāma. Reklāma, kura acīmredzami nebija radīta, lai sniegtu padziļinātāku informāciju par uzziņu dienesta pakalpojumiem. Tomēr reklāmas slavenais džingls, galvenokārt četru ciparu kombinācija, kļuva par plaši zināmu melodiju, kas prātā turpināja skanēt visas dienas garumā.
Laiciņš šodien foršs!
Kā gan var aizmirst LMT reklāmu par sabojāto automašīnas buferi un meitas zvanu tēvam. Saruna ar tik siltu un ikdienišķu ievadu, kas tik nesteidzīgi pārtop par meitas atzīšanos notikušajā. Sarunas gaitā izskan dažādas izteikumu pērles, kas ilgstoši paliek atmiņā, kļūstot pat par daudzu ģimeņu sakāmvārdiem pie attiecīgajām situācijām.
Reperis un dāmu mīlulis – ruksis Limpo. Lai arī rukša rīmes ir tik vienkāršas, cik vienkārša ir klasiskā limonāde, nevar noliegt to, ka abi ir ļoti atmiņā paliekoši.
Rīgas Miesnieks – “Ja man būtu pelmeņi”
Šī reklāma izcēlās ar vienkāršu, bet neaizmirstamu ideju – asprātīgs dialogs un pelmeņu vilinājums kļuva par ikdienas sarunu sastāvdaļu. Frāze “Ja man būtu pelmeņi” uz ilgu laiku kļuva par populāru teicienu, un reklāmas sirsnīgais humors precīzi uzrunāja Latvijas iedzīvotāju ikdienas sajūtas.
Sprite – “Cālīt, tas tu? He-heei!”
Šī reklāma izcēlās ar tās ironisko un rotaļīgo pieeju, kas kļuva par īstu hitu 2000. gadu sākumā. Frāzes “Cālīt, tas tu?” un “He-heei!” acumirklī iegāja tautā, kļūstot par daudzu jauniešu ikdienas izteicieniem.