1957. gada filmā “Beau James” Latvija parādās epizodē, kurā Ņujorkas mēra amata kandidāts Džimijs Volkers, kuru atveido Bobs Houps, viesojas vietējās latviešu kopienas sarīkojumā. Tā ir daļa no Volkera priekšvēlēšanu kampaņas, kuras laikā viņš apmeklē dažādas Ņujorkas etniskās kopienas, cenšoties iegūt to atbalstu. Epizodē šī situācija pārvērsta komiskā ainā – Volkeram jāuzrunā klātesošie, lai gan sākotnēji viņš pats īsti nezina, pie kādas kopienas nonācis. Apkārt redzami Latvijas karogi un uzraksti latviešu valodā, bet pirms Volkera uzstāšanās dzirdama arī latviešu valoda.
Ainas tapšana Ņujorkas latviešu klubā saistīta ar režisoru Vili Lapenieku, kurš pēc Otrā pasaules kara nonāca ASV. Viņš palīdzēja filmas veidotājiem inscenēt šo ainu un pats tajā atveidoja Latvijas sūtni. Amerikas Kino institūta katalogā Lapenieks norādīts lomā “Latvian ambassador”, lai gan pašas filmas titros viņa vārds neparādās. Nav oficiālas informācijas, vai tieši viņš ierosināja šīs ainas iekļaušanu filmā, taču Lapenieka iesaiste palīdz izskaidrot epizodes izteikti latviskās detaļas.
Epizodes humors balstās Volkera neveiklajā situācijā – viņš ierodas jau sestajā priekšvēlēšanu vakara pasākumā un, nostājies auditorijas priekšā, pat nezina, kādu kopienu īsti uzrunā. Tāpēc savu runu viņš sāk piesardzīgi un improvizē, piesaucot dažādas tautas un valstis – poļus, itāļus, albāņus, bulgārus un dāņus, līdz pie vārda “Latvija” zāle beidzot atsaucas ar sajūsmu. Sapratis, kur nonācis, Volkers situāciju veikli pārvērš priekšvēlēšanu jokā, atzīstot, ka sākumā nav zinājis, kas ir viņa klausītāji, taču vēlēšanu kabīnē tam neesot nozīmes – tur viņi visi ir amerikāņi.
Aina ir interesanta arī sava laika dēļ. Kad filma 1957. gadā nonāca uz ekrāniem, Latvija atradās PSRS okupācijā, taču ASV neatzina tās piespiedu iekļaušanu Padomju Savienībā un turpināja atzīt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību un tās pārstāvjus. Vienlaikus nav zināms, vai Beau James veidotāji šo ainu būtu iecerējuši kā īpašu politisku vēstījumu.