2010. gads Latvijā ekonomiskās krīzes iespaidā sasvēra ne tikai naudas maisus, bet arī sabiedrības uzskatus par taisnīgumu un pārredzamību valsts koridoros. Nemainīgi atalgojumi, ko baudīja valsts sektora darbinieki bija kā sitiens pa seju visiem tiem, kuriem nācās saskarties ar “savilktajām jostām” un dažādiem citiem taupības pasākumiem.
Gūstot slavu un laiku pa laikam atklājot valsts sektora algu sistēmas tumšos noslēpumus, vienubrīd sāka veidoties īsta intriga un apjukums par to, kas ir šis noslēpumainais tēls, ko sauc par Neo. Vai viņš ir vienkāršs aktīvists vai tomēr nodomi ir ar dziļākiem mērķiem? Arī atsevišķi mediji tolaik rada visdažādākās spekulācijas un jautājumus.
Viss aizsākās gan izrādās nejaušības rezultātā, Poikānam uzejot VID EDS sistēmas trūkumus. Pārējais gan atgādina ļoti veiksmīgu reklāmas kampaņu, un šķiet, ka tieši Neo noslēpumainības dēļ tik lielu rezonansi gūst datu publiskošana. Apzināta bija arī datu atklāšana – informācija tika atjaunota ik nedēļu, publicējot jaunus algu sarakstus speciāli izveidotā ‘’Twitter’’ kontā ar nosaukumu “4ATA” (Ceturtās atmodas tautas armija).
VID EDS sistēmas trūkumi
Vienkāršāk un īsāk – sākotnēji Ilmārs Poikāns, būdams autentificējies EDS, nevarējis atvērt vienu dokumentu sava uzņēmuma vajadzībām. Atkodis caurumu sistēmā un nedaudz mainot datus interneta pārlūka adreses logā, Poikāns konstatēja, ka tādējādi iespējams lejupielādēt gandrīz jebkuru EDS esošu dokumentu. Pats arī reiz atklājis, ka pietrūka vien divas nedēļas, lai viņa rīcībā būtu nokļuvuši visi dati, kas ievadīti EDS.
Pēc skandāla, ko izraisīja Neo, VID Informātikas pārvaldes vadītājai un viņas vietniekiem tika piemērots disciplinārsods – samazināt amatalgas par 20%. Šis lēmums bija atbilde uz viņu neveiksmīgo vadību un neuzmanību attiecībā uz sistēmas drošības problēmām.
Neo atmaskošanas gaita: Intriga pieauga, katram bija savs viedoklis un katrai pusei bija savs “Neo”
Vairākus mēnešus cilvēku prātus nodarbināja jautājumi par to, kas tad īsti ir Neo – vai viņš ir labais, kas atmasko netaisnību vai arī vienkārši cilvēks, kas bauda uzmanību? Līdz viss mainījās 2010. gada 13. maija rītā, kad advokāts Aleksejs Loskutovs medijiem pavēstīja, ka Ilmārs Poikāns, LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks, ir atzinis, ka ir Neo. Šo mēnešu laikā tika atklātas Rīgas Satiksmes, Rīgas Siltuma, Parex bankas, Latvijas Bankas, Latvenergo, CSDD, Lidostas ‘’Rīga’’, Rīgas Ūdens, Latvijas valsts mežu, kā arī Saeimas un Prezidenta kancelejas algu saraksti, kuri nebūt neliecināja par “jostu savilkšanu”.
Paralēli Neo atmaskošanai notika arī dažāda mēroga sabiedriskās debates. Ja daži viņu cildināja kā taisnīguma cīnītāju, tad bija arī tādi, kas nosodīja viņa rīcību kā uzbrukumu privātuma tiesībām un valsts sektora reputācijai. Protams, atsevišķai grupai šie atklājumi nešķita valstiski nozīmīgi.
2010. gada “Eiropas cilvēks Latvijā” un piespriestais sods
Ja balsojumā par “Eiropas cilvēku Latvijā” Poikāns guva lielu atbalstu, beigās arī uzvarot, tad tikt sveikā cauri no krimināllikuma pārkāptajiem pantiem neizdevās tik viegli. Sākotnējās 100 sabiedriskā darba stundas tika pārspriestas par 60, līdz 2017. gadā tā brīža Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apžēloja Poikānu pavisam, pamatojot, ka ar savu rīcību Neo ir pārkāpis likumu, bet sabiedrības ieguvums no šīs rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas.